Nāc, spēlēsim paslēpes. Tumsā.

     Nakts valdzinājums izgaisa brīdī, kad man kā glumas čūskas sāka uzmākties murgi. Nakts vidū uzraujos no miega, auksti sviedri klāj manu ķermeni, pati drudžaini trīcu. Kas notika? Es sapņoju, tas bija tikai sapnis. Nē, mani nevajāja briesmoņi vai slepkavas, es dzinos pati pēc sevis.

     Es stāvu gaismā, un redzu sevi. Mums abām salst. Es skatos pati savās zaļi brūnajās acīs, dzidrākās kā jebkad iepriekš, un jautāju "kas tu esi?", bet nesaņemu atbildi. "Ko tu te dari?" es mēģinu vēlreiz. Atbildes vietā saņemu gurdenu nopūtu, tā otrā es, uz kuru skatos kā pavisam svešu cilvēku, pagriežas un lēni dodas visaptverošā, melnā tumsā. Es cenšos spert soli, lai sevi apturētu, bet esmu inerta un bezpalīdzīga. Es kliedzu cik spēka. Es vēlreiz ieskatos savās acīs un pazūdu. Es neatgriežos, mani aprija tumsa. 

      Tad pēkšņi brīvais kritiens un es uzraujos no miega. Es trīcu.

Lucia - Silence