Tā man iet

     Slinkāku blogotāju par mani es šobrīd nespēju iedomāties. Nav tā, ka man nav ko teikt (tas vispār būtu apbrīnojami), vienkārši ir slinkums savu domu gājienu notvert un pierakstīt. Tas maita mūk no manis tiklīdz ierauga klaviatūru.
     Īsumā sakot, pašlaik es cenšos augt (dieva dēļ, ne garumā!). Gluži kā mazs bērns tveru pasauli ar plaši atplestām rokām (pretēji dažām manām vienaudzēm, atplestas nav kājas), cenšos attīrīt prātu no aizspriedumiem, nojaukt savu nepārvaramo lepnuma mūri. Brīžiem tikai brīnos, kurā brīdī pārstāja darboties mana paklusēšanas opcija, esmu sākusi, kā tautā saka, palaist muti.

Rakstot šūpoju galvu šīs dziesmas ritmā

Johnny Cash - Personal Jesus