4/25/2012

Mazās un lielās lietas, kuras dara mani laimīgu

     Tā runā, ka pirmais solis uz pilnveidošanos, ir novērtēt kas Tev ir un pārstāt domāt par to, kas, iespējams, varētu būt. Mēs visi taču gribam būt laimīgi, vai ne? Par to ir tik sasodīti daudz runāts, ka es sāku uzdot sev jautājumu - kas tad īsti liek man sajust laimes taurenīšus pakrūtē? Un tā es nonācu pie šī ieraksta. Es vēlos uzskaitīt visas tās mazās (un ne tik mazās) lietas un notikumus, kuri liek man priekā starot kā maija saulītei, tikai ikdienas gājumā to nepamanu.
  • Saulainie rīti, kad pamostos pilnībā izgulējusies, atveru savu jumta logu un klausos kā čivina putniņi
  • Itāļu ekspresso / kafija ar tik daudz piena un cukura, ka drīzāk to varētu saukt par piena sīrupu ar kafijas piegaršu
  • Karsta duša
  • Multenes (brīžiem jo muļķīgākas, jo labākas)
  • Saturīga saruna ar draugu, radinieku vai vienkāršu garām gājēju
  • Tā dīvainā, klusā ķiķināšana, kad gribas skaļi smieties, bet nedrīkst, jo atrodies, piemēram, sk. Gailes stundā
  • Klusi aizlavīties uz savu slepeno, netraucēto vietiņu vecpilsētā, lai lasītu mīļāko grāmatu jau piekto reizi pēc kārtas un pazust tik neitrāli, ka neviens nepamana manu prombūtni
  • Saņemt vēstuli
  • Vannoties nevis lai mazgātos, bet relaksētos (sadedzot sveces un klausoties manas mīļākās balādes)
  • Noskaņas radīšana
  • Lietainā laikā sēdēt uz palodzes vai arī gulēt gultā zem mana jumta loga un klausīties kā lietus lāses sitas pret logu
  • Ja citi smejas par maniem jokiem
  • Smiešanās bez iemesla, veselīgi pasmieties par sevi
  • Izraudāties spilvenā un saprast, ka dzīve nemaz nav tik slikta
  • Pamosties un saprast, ka vēl pāris stundiņas drīkst gulēt
  • Ēdiena gatavošana
  • Šūpošanās
  • Uzklausīt cilvēku, kuram ļoti nepieciešams kāds, kurš kaut vai tikai klausās
  • Apziņa, ka man ir draugi dažādās pasaules malās
  • Uzkrāsot sarkanas lūpas
  • Sapucēties un priecāties par to, ko ieraugu spogulī, pat, ja nav paredzēts kaut kur doties
  • Uzvilkt mana puiša džemperi, apzināties, ka tajā izskatos muļķīgi, tomēr justies it kā viņš visu dienu būtu man blakus / Pa kluso iesmaržot delnas locītavu ar viņa smaržām un visu dienu ik pa brīdim slepus to pasmaržot 
  • Tas, kā Viņš uz mani skatās
  • Atrast dziesmu, kura raksturo manas tā brīža izjūtas
  • Dzirdēt savu mīļāko dziesmu pa radio
  • Saullēks / saulriets - gan vienatnē, gan kopā ar kādu
  • Apskāvieni
  • Mīļot murrājošu kaķi
  • Ceļošana
  • Peonijas!!
  • Piedzīvojumi 
  • Spontānas idejas 
  • Izveidot bunkuru no segām (istabā), paslēpties tajā un iztēloties, ka esi džungļos
  • Kad man neļauj  iet gulēt tikai tāpēc, ka negrib pārtraukt sarunu
  • Pārsteigumi (tie pozitīvie gan, nevis no sērijas "tavs kaķis nomira")
  • Dzejas lasīšana
  • Franču mūzika
  • Dejas lietū
  • Negaiss, kura laikā aiz bailēm slēpties zem segas un pēc tam smieties par sevi
  • Jauns apģērbs, bet ne pati iepirkšanās
  • Telpaugi
  • Saņemt ziedus tikai tāpēc, ka ir trešdiena
  • Zīmēšana / gleznošana
  • Kad mazs bērns mani samīļo un saka "Zini? Es tevi ļoti, ļoti mīlu!" (haha, šis gan attiecas ne tikai uz maziem bērniem)
  • Justies skaistai - vienkārši, tāpat vien, nevis pēc pie spoguļa pavadītas stundas
  • Mani vecāki, gan tajos brīžos, kad apgalvo, ka vienmēr būšu viņu mazā meitiņa, gan tajos, kad viņi atzīst mani par pietiekami pieaugušu, lai es pati pieņemtu lēmumus par savu dzīvi
  • Dienas un vakari, kurus pavadu mājās viena - daru ko vēlos un neviens man nejautā kāpēc
  • Šķobīšanās līdzi populārām dziesmām līdz sirds dziļumiem emocionāli un izjusti (pēc tam ilga smiešanās par sevi)
     Pat nevēlos beigt šo sarakstu, jo ir vēl tūkstošiem brīžu, notikumu, darbību, kas man liek priecāties par dzīvi, tieši tādu, kāda tā ir. Nākamreiz, kad saku, ka eksistēju, nevis dzīvoju, pabāziet man šo ierakstu zem deguna kā izvēlīgam kaķim sauso barību, vai arī vienkārši ļaujiet man izraudāt sāpi, lai ar skaidru skatu atkal paskatītos uz savu jauko ikdienu.
Mana šī brīža mīļākā dziesma

4/19/2012

Šoreiz "lūdzu" vietā būs "man vajag"

     Man vajag lai mani paņem pie rokas un palīdz piecelties, ja esmu pakritusi, nevis apsēžas blakus un ierosina velties lejā pa blakus esošo nogāzi.

4/16/2012

Ir jāaug

     Es, tāpat kā laiks, nestāvu uz vietas. Tev arī nevajadzētu.

4/14/2012

Tā man iet

     Slinkāku blogotāju par mani es šobrīd nespēju iedomāties. Nav tā, ka man nav ko teikt (tas vispār būtu apbrīnojami), vienkārši ir slinkums savu domu gājienu notvert un pierakstīt. Tas maita mūk no manis tiklīdz ierauga klaviatūru.
     Īsumā sakot, pašlaik es cenšos augt (dieva dēļ, ne garumā!). Gluži kā mazs bērns tveru pasauli ar plaši atplestām rokām (pretēji dažām manām vienaudzēm, atplestas nav kājas), cenšos attīrīt prātu no aizspriedumiem, nojaukt savu nepārvaramo lepnuma mūri. Brīžiem tikai brīnos, kurā brīdī pārstāja darboties mana paklusēšanas opcija, esmu sākusi, kā tautā saka, palaist muti.
Rakstot šūpoju galvu šīs dziesmas ritmā