Ziema un sirsniņu trakums.

Ārā ir tik jauks laiks! Tik jauks, ka no rīta mans cimds gandrīz piesala pie vārtiņiem! Bet es nesūdzos, man pat patīk. Jā, aukstums ir tiešām nejauks un ieelpojot gaisu ir sajūta, ka plaušas sasals, bet c'moon, šī ir tā ziema, par kuru tik ļoti čīkstējām visus tos gadus, kad ziemas vietā baudījām vien slapju sniegu un dubļus. Es pat teiktu, ka ir skaisti; viss tik balts, no skursteņiem veļas baltu dūmu mutuļi un ik pa brīdim snieg tāds viegls, viegls sniedziņš, kurš saulē vizuļo. Jā, esmu estēts un man vienalga.

Arī 14.februāris, kurš, kā jau zinām, ir Valentīn-diena, ir sagaidīts un pavadīts un arī par šo (ak, cik pārsteidzoši) man ir savs viedoklis. Vispār, es laikam esmu kļuvusi par romantiķi. Kā, pie velna, tas gadījies? Kopš kura laika esmu sajūsmā par vakariem, svecēm un balādēm? Bet ne par to vēlos runāt. Kaut tā uz nerva ir uzkritis Valentīn-dienas komerciālums. Esmu novērojusi, ka šī diena sadalās div-ar-pus cilvēku grupās:

pirmā) Cilvēki bez attiecībām, kuri šajā dienā īpaši sarosās, un dažkārt pat šķiet, ka iet uz sacensībām, kurās uzvarētājs ir tas, kurš būs visskaļāk izkliedzis savu vienaldzību. 

otrā) Cilvēki, kuriem šī diena kalpo kā iegansts savai otrajai pusītei(patiesībā es ienīstu šo apzīmējumu, jo katrs cilvēks ir 1 veselums, nevis staigājoša puse) iegrūst rokās konfekšu kasti, lai tikai ievilktu savu mīļoto gultā. Īpašs bonuss tiem, kuru dāvinātā konfekšu kaste ir sirds formā, ar kursīvā rakstītu "I love you" uz vāka!

Un tad nu paliek tā pus-grupa, jeb tādi cilvēki kā es, kas uzskata, ka Valentīndienai nevajadzētu būt lētam reklāmas trikam, ar mērķi iztukšot lielveikalu šokolāžu plauktus. Tajai jābūt dienai, kurā cilvēki viens par otru atceras. Kaut vai tikai samīļo un sabučo par reizi vairāk nekā citas dienas, bet nevajag visas šīs materiālās jēlības. Turklāt daudz skaistāk un personiskāk taču ir uztaisīt pašiem savu Valentīndienu, kad neviens cits par to nezin un esat tikai jūs abi, nevis vēl pāris miljoni pāru.

Jā, iespējams esmu vecmodīga savos uzskatos, bet.. Nu un?

Arī par bilde te ir nav bez iemesla. Vēl laiku atpakaļ šķirstīju dažādas tekstiņ-bildes un prātoju, vai man kādreiz kāds ko tādu pateiks. Pateica. Un es nezinu, kaut kā jauki. :)

Un te vēl kāda sen piemirsta vērtība, kura lieliski der šī vakara noskaņai.