(Bez)miegs.

"Nakts vidū es pamostos vienos sviedros. Manā galvā ir agriezušies reiz zudušie tēli, ainas, kuras pirms ilga, ilga laika biju noglabājusi kādā attālākā savas zemapziņas stūrī, bet tās, nodevējas tādas, izmanto laiku, kad guļu, kad esmu inerta un bezpalīdzīga un nespēju pret viņām cīnīties. Un viņas atgriežas, lai mani mocītu, lai panāktu, ka pēkšņi trūkstos augšā no miega."

Lusija Ečevarija.